Atceraties, šogad Gidu dienas otrajā daļā mēs Rīgā laipni uzņēmām Penkules pamatskolas skolēnus.
Tagad gribējam zināt, kā viņi dzīvo un kā viņiem klājas. Un pie reizes, Valdes sēdē, plānot un diskutēt tuvākos un tālākos pasākumus.
Brauciens izdevās.
Penkulē satikām jaukus cilvēkus, redzējām skolu un sveicinājāmies ar skolēniem, daudz uzzinājām par Penkules dabu, vēsturi un aktualitātēm.
Un - galvenajos vilcienos saplānojām mūsu kopīgo mācību gadu.
PS. Vai zinājāt, ka Penkulei cauri tek 7 (septiņas!) upes? Skaistākās no tām ir Skujaine un Auce.
Penkulē ir arī dižkoki: Mācītājmuižas ozols (4,05m), Ķūru vīksna (3,67m), Ķekšu vīksna (5,11m), Āķu osis (4,2m), Silgaiļu ozols (5,04m) ... un vēl citi.
Braucot cauri Penkulei kā zīmulis pret debesīm slejas Luterāņu baznīcas jaunais tornis, celts 1998. gadā. Tad arī no jauna uzstādīts 1598. gadā lietais zvans.
Un, ja nu jums rudenī sakārojas sēnes, droši varat doties uz Sēju mežu. Beku mērce garantēta.
