Pasākuma otrās daļas norise.

Vakars sākās ar “mājastēva” Askolda Kļaviņa izvērstu stāstījumu par Hartmaņa muižas vēsturi, tās īpašniekiem un galvenajiem notikumiem. Izrādās, ka telpā, kurā svinēsim, 1842. gada pavasarī koncertu ir sniedzis pats Ferencs Lists. Tas nu gan mūs iedvesmoja! Kļuvām pavisam romantiski.

Šī noskaņa mums ļoti noderēja, jo šogad svētku saviesīgā daļa bija nedaudz savādāka. Galvenais akcents bija uz katra un ikviena līdzdarbošanos.
Vakara gaitā vēlreiz pierādījās, ka gidi ir zinoši, radoši, inteliģenti, jebkurai situācijai atvērti un darboties griboši. Un prot smieties! Jo smiekli un jautrība valdīja visu vakaru.

Vispirms, nejaušas izlases kārtā, noskaidrojām, kurā no trim Sniegbaltītes skolas klasēm katrs būs. Tātad - sadalījāmies trīs grupās.
Pirmā klase ķērās pie sveču liešanas. Otrā – pie galda klāšanas un kafijas vārīšanas. Trešā – pie priekšnesuma sagatavošanas.

Pēc tam klases mainīja savas darbošanās vietas.

Par sveču liešanu.
Margita bija sagatavojusi lielu katlu ar parafīnu, apaļas sveces un daudz kaltētus ziedus, kā arī saklājusi katram individuālu darbošanās vietu. Lielā galda vidū atradās daudz kaltētu ziedu. Pievienotā vērtība - ziedi nāk no Rundāles pils dārza, kur Margita šoruden piedalījās rožu atlapošanas un apgriešanas talkā.

Katrs savu sveci varēja izdekorēt pēc patikas, saprašanas un fantāzijas. Piemēram, mūsu Sniegbaltītes svece tika rotātā tikai ar vismaigākajām rožu ziedlapiņām, bet puišu sveces izskatījās kā puķudobes kara laukā (joks!).

Par priekšnesumiem.
Visām trim klasēm bija kopīgs uzdevums - uzvest lugu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.” Taču bija jāievēro atšķirīgs lugas formāts: Pirmajai klasei – episki vēsturiskais, otrajai klasei – komēdija, trešajai – mūsdienas.

Episki vēturiskajā formātā bīskaps Alberts ieradās Rīgā un satika daiļo Sniegbaltīti. Hanzas tirgotāji ieveda neskaitāmas kravas ar āboliem. Izlaižot gadsimtus, Rīgā ieradās karaliene, kas runāja gan vācu, gan krievu mēlē un pieprasīja Melno balzāmu, kuram Kunce (nez kāpēc!?) pievienoja ābolus. Sniegbaltīte, izrāvusi pudeli tukšu, krita ģībonī, no kura viņu uzmodināja Velsas princis… To visu uzmanīja un apstiprināja PSRS Kultūras ministre biedre Furceva...

Komēdijas formātā Sniegbaltīte bija samiksēta ar Zeltmatīti, rūķīši bija pārtapuši par rūķītēm, visa darbība notika Lāču mājiņā, un Zeltmatīte galu galā izrādījās - daiļš princis. Emocijas sita augstu vilni, jo rūķītēm katrai atsevišķi bija varens potenciāls. Visu atrisināja daiļā prinča tēvs – ierazdamies pilnīgā nelaikā...

Mūsdienu formātā visu spriedzi noteica jaunās tehnoloģijas. Sniegbaltīte ar savu iPhone nepārtraukti taisīja pašbildes un viņas sekotāju skaits Facebook pārsniedza daiļās Karalienes reitingus, par ko bezkaislīgi ziņoja Google. Mednieks darīja ko varēja, un mēģināja iemainīt Sniegbaltītei savu Nokia, ar kuru varot sist pat naglas….

Paldies visiem, kuri bijāt, piedalījāties, darbojāties, smējāties!

Lai Jums visiem gaiši Ziemassvētki!