Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit. Duis sed cursus sapien, vitae fringilla sem. Duis convallis vel nunc at laoreet.
Kvalifikācijas celšanas pasākums
2022. gada 8, oktobrī man bija patiess gods un prieks piedalīties Penkules 750. jubilejas svinībās. Tas bija tik visaptveroši, ka gribu par to pastāstīt arī jums.
Penkule kā apdzīvota vieta Wanpen minēta kopš 1272. gada Spārnenes novada sadalīšanas protokolā. Tāpēc šogad pavisam legāli tiek svinēta 750. jubileja.
Kā saka paši penkulnieki? Lai iepazītos ir jāatbrauc, lai iepatiktos ir jāizzina.
Kāds ir penkulnieks? Vai viensētnieks? Nē – pašpietiekams, reizēm mazliet lēnīgs, pieradis visu darīt pamatīgi un, ja dara, tad izdara.
Svinības sākās pie Penkules baznīcas ar Glika ozola iestādīšanu.
Zināšanai.
No 1685. līdz 1694. gadam Ernsts Gliks no senebreju un grieķu valodas tulkoja Bībeli. Kad darbs, kurš paņēma 8 gadus, bija izdarīts, parkā pie Alūksnes mācītājmuižas viņš iestādīja divus ozolus, veltītus Vecajai un Jaunajai Derībai. Un ozoli zaļo joprojām!
2016. gadā no abiem ozoliem tika salasīti 15 kg zīļu. Tās iesēja AS “Latvijas valsts meži” Jelgavas kokaudzētavā. Šogad ozoli ir paaugušies un tiek stādīti pie baznīcām un draudžu mājām, lai ozoli izplatās pa visu Latviju, kā izplatījās Dieva vārds caur Ernsta Glika tulkoto Bībeli.
Pēc tam bibliotēkā tika atklāta mākslinieces Agneses Bules personālizstāde “Latvieša sapnis Penkulē”.
Zināšanai.
“Latviešu sapnis” ir Agneses Bules 1999. gadā aizsāktais mākslas un sociālais projekts. Tas ir mākslinieces domu un mākslas iespēju klejojums latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē.
Latviešu sapnis ar labsirdīga humora izjūtu aplūko latviešu tautas izcelšanos, attīstību, esamību un ikdienas eksistenci.
Latviešu pasaules robežas ir radoši paplašinātas. To nodrošina sapnis, ar kura palīdzību maksliniece vienlaikus skatās pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Katrai vietai vai pilsētai, kur māksliniece viesojusies, autore rada mītu. Tagad arī Penkule tikusi pie sava mīta.
Izstāde apskatāma līdz 14. novembrim. Tiem, kuri mākslinieces vārdu dzird pirmo reizi - Agnese Bule ir asprātīgo latviešu tēlu mamma. No sirds iesaku izbrīvēt laiku un aizbraukt uz Penkuli, kaut vai dēļ izstādes. Taisnību sakot, Penkulē vēl ir daudz kas cits arī ko redzēt!
Pēcpusdienā devāmies uz Ālaves muižu, lai atklātu Veselīgā skaistuma taciņu.
Zināšanai.
Zemgalē ir saglabājušās tikai 14 muižu kungu ēkas no koka un viena no tām Ālavē, Penkules pagastā. Reģionālās nozīmes arhitektūras piemineklis celts 19.gs. 2. pusē. Laika zoba nesaudzēta, Ālaves muiža, ar lielu vietējās kopienas līdziesaisti, ir ceļā uz atdzimšanu. Notiek nepārtraukts darbs pie vietas sakopšanas, tādēļ ciemiņus, kuri atgriezīsies atkārtoti, gaidīs jauni piedzīvojumi. Muižas parkā, kurā atrodamas 35 koku un krūmu sugas, no tām 22 svešzemju, apmeklētājiem pieejamas interaktīvas taciņas un iekopta ugunskura vieta.
Ālaves muižas kungu nams ir arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības numuru 4955, vienstāva koka ēka ar mezonīnu un perpendikulāru piebūvi pagalma pusē. Viena no retajām šāda veida muižas kunga nama koka ēkām Zemgalē.
Ālavē darba ir ļoti daudz. Bet vietējie nenolaiž rokas, jo apzinās, ka “ja ne es, tad kurš!?” Un patiešām, katru reizi aizbraucot uz Ālaves muižu, ir redzams kāds jauki padarīts darbs.
Tā arī šoreiz – ir izveidota Veselīgā skaistuma taka, kas aizvijas uz eventuālo muižas sakņu dārzu.
Taciņas malās izveidotie QR kodi dod informāciju par 18 augiem.
Vai zinājāt, ka kādreiz tik izplatītā nezāle LIELAIS DADZIS (lat.Arctium lappa) ir kļuvis par retumu?
Tas ir divgadīgs augs, kas var sasniegt līdz trīs metru augstumu. Sastopams gandrīz visur, bet labāk jūtas mālainā augsnē, dodot priekšroku pilnai saules gaismai.
Dadzis nereti tiek dēvēts par Eiropas žeņšeņu, jo plaši tiek pielietots ārstniecībā, bet dažviet pasaulē - arī kulinārijā.
Ja nevarat paši turp aizbraukt, vismaz izstaigājiet taku virtuāli.