***

Par Kuzņecoviem un viņu fabrikām.

Ir lietas, kuras novērtēt sākam tikai laikam ejot, kuru skaistumu ieraugām mirklī, kad tās kļūst par daļu no zudušās pasaules. Kuzņecova porcelāns ir simbols pagātnes izsmalcinātībai, kuru raksturo greznība, daudzums, pārbagātība un dzīves svinēšana.

Pirmajai Latvijas teritorijā dibinātajai porcelāna ražotnei - Rīgas Kuzņecova fabrikai - bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru periodā, kad visas pārējās dzimtas fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas.

Ar Kuzņecovu vārdu porcelāns Krievijas impērijā 19. un 20. gadsimtā tika ražots 13 fabrikās, kuras pārstāvēja divus atsevišķus Kuzņecovu uzņēmumus: Jakova Vasiļjeviča un Ivana Jemeļjanoviča. Kuzņecovu porcelāna slava sākās ar magnāta Matveja Sidoroviča darbību.

Novoharitonovas fabrika. 1810 - 1870
Duļevas fabrika. 1832 - 1918
Korotkovas fabrika. 1940 - 1851
Rīgas fabrika. 1841 - 1940
Tveras fabrika. 1870 - 1917
Budu fabrika. 1887 - 1917
Dmitrovas fabrika. 1891 - 1917
Slavjanskas fabrika. 1892 - 1915
Ribinskas fabrika. 1894 - 1919
Pesočņas fabrika. 1898 - 1918
Volhovas fabrika. 1878 - 1918
Broņņicu fabrika. 1892 - 1918
Gruzinas fabrika. 1898 - 1918

Par Rīgas fabriku.

1841. gadā Sidors Terentjevičs nodibināja fabriku Dreiliņbušā, Rīgas pievārtē, bijušās Kamarina Porcelāna un fajansa fabrikas vietā.
Pirmos formētājus un apdedzinātājus atveda no Gžeļas, un pirmo produkciju saražoja 1843. gadā. Sākumā izgatavoja tikai fajansa priekšmetus, un vēl līdz 1870. gadam fajansa produkcija bija ievērojami lielāka par porcelāna ražošanu.
1864. gadā fabriku mantoja Sidora dēls Matvejs.
1884. gadā fabrikā bija četri ražošanas bloki ar atšķirīgu produkciju: augstākās kvalitātes fajanss, pusfajanss, augstākās kvalitātes porcelāns un ikdienas porcelāns. Ražoja ikdienas virtuves un galda traukus, ūdens krūzes, ziepju traukus, arī sīkplastiku.
Līdz Pirmajam pasaules karam liels daudzums produkcijas tika eksportēts uz Turciju un Vidusāziju.

1919. gada 4. februārī visas Matveja Sidoroviča sabiedrības fabrikas Krievijā padomju vara nacionalizēja. Rīgas fabrikā bija iespējams darbu turpināt, kas arī notika līdz 1940. gadam. Uz šejieni no Krievijas pārcēlās visa Kuzņecovu ģimene, un gandrīz katrs ieņēma kādu amatu Rīgas fabrikā.

Līdz ar padomju varas izveidošanu Latvijā, arī Kuzņecovu ģimeni skāra represijas, fabrika nonāca valsts īpašumā un kļuva par bāzi Rīgas Porcelāna rūpnīcai.