Aijas LS. foto un ceļojuma piezīmes.

2023. gada 1. jūnijā man bija dota unikāla iespēja - piedalīties vienas dienas ekspedīcijā pa jaunizveidoto maršrutu "Zemgales un Ziemeļlietuvas ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie tūrisma objekti".

Izrādās, ka Zemgalē un Lietuvas ziemeļu daļā šādi dabas objekti ir veseli 120! Mēs paspējām vienas dienas braucienā apskatīt 3.

Vēl no LPGA ekspedīcijā piedalījās Aija Kočina un Anna Druka, bet Ina Jurģe bija mūsu gide. "Parādi komandēja" Anna Builo-Hoļme no Zemgales plānošanas reģiona.

Pirmais objekts bija SIA "Laflora" apsaimniekotais Drabiņu kūdras purvs. Nebiju domājusi, ka purvā, kur tiek iegūta kūdra, var būt tik interesanti! Šeit tiek apvienota dabas aizsardzība un rūpniecība. Droši vien, ka liela nozīme bija mūsu gidei Sabīnei Altai, kura par kūdru var stātīt un stāstīt! Arī Jūs, ja vēlaties to izbaudīt, meklējiet Sabīni "Laflorā".

Drabiņu purvā kūdras ieguve notiek 860 hektāros. Ieguves vieta vispirms ir jāatbrīvo no celmiem un koku saknēm. Tas ir pārsvarā roku darbs. Sezonā te strādā 450 cilvēki no plašas apkārtnes. Kopumā var teikt, ka darba te pietiks vēl 50 gadiem, jo kūdras ieguves sezona ir samērā īsa.

Daži fakti par kūdru un Latvijas purviem.
- kūdras atradnes ir apmēram 10% no Latvijas teritorijas,
- tikai 4% no atradnēm notiek kūdras ieguve,
- ik gadu Latvijā iegūst gandrīz 1 miljonu tonnu kūdras.
- šāds daudzums kūdras ik gadu uzkrājas arī citos - dabiskajos Latvijas purvos.
- Latvijā iegūto kūdru izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā.
- Latvijā iegūtā kūdra sastāda 1/3 no Eiropā izmantotās kūdras.
- 95% no iegūtās kūdras eksportē uz aptuveni 190 pasaules valstīm.
- TOP 5 valstis, kur tiek eksportēta kūdra ir Ķīna, Vācija, Itālija, Polija, Nīderlande.
- tā kūdra, kas paliek Latvijā, lielākoties tiek izmantota koku stādu audzēšanai.
- LVM ik gadu izaudzē 50 miljonus koku stādu tieši kūdras substrātā.
- vienā tonnā kūdras var izaudzēt 35 000 koku stādus.
- pēc kūdras ieguves, izstrādātos kūdras laukus rekultivē - atjaunojot dabisku purvu, audzējot mellenes un dzērvenes, audzējot mežu, izveidojot ūdenstilpes un atpūtas vietas, audzējot paludikultūras.

Nākošais objekts "Skaistkalnes karsta kritenes".

Tās ir lielākais šāda veida ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Latvijā. Tas ir biedējoši izteiksmīgs karsta izpausmju reljefs, kas joprojām turpina attīstīties.

Skaistkalnes pagasta telpās ir izveidota ekspozīcija par karsta procesiem. Te katrs var noskaidrot, ka karsts šoreiz nav saistīts ar temperatūru, tas cēlies no Karsta plato apvidus Slovēnijā, kur itin bieži novērots šis savdabīgais ģeoloģiskais process, ko neredz cilvēka acs, jo tas notiek pazemē. Ūdens veic šķīstošu iežu (ģipšakmens, dolomīta, kaļķakmens, smilšakmens, sālsakmens) skalošanu, kas izraisa apakšzemes tukšumu (piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, plaisas, alas) rašanos. Tiem pakāpeniski palielinoties, pienāk diena, kad zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Ir bijuši gadījumi, kad pazemē pazūd šķūnis vai pat gotiņa!

Mēs izgājām karsta kriteņu taku mežā un piedalījāmies ģipša pielietojuma radošajā darbnīcā. Ir gluži neticami, kā ģipša atlējumā parādās ikkatra mazākā smilgas vai sūnas detaļa!

Trešais objekts "Zvirgzdes jeb Baltā kāpa".

Šī kāpa atrodas iekšzemē, tomēr to radījuši ūdeņi! Tā atradusies starp kādreizējo Zemgales sprostezeru un Baltijas ledusezeru. Kāpas iespējamais veidošanās laiks ir 11 700 -- līdz 14 000 gadu p.m.ē.

Kāpa rietumu daļā ir 4 - 8 m augsta, bet austrumu daļā - 32,5 m. Lai tūristi nepostītu šo unikālo dabas veidojumu, uz virsotni ved labiekārtotas kāpnes ar 180 pakāpieniem.

LVM ir iekārtojuši ne tikai skatu laukumu, bet arī atpūtas vietu ar ugunskuru un info stendu.

Ja vēlaties lieliski pavadīt dienu dabā - dodieties uz Zemgali!

Vēlot Jums visiem jauku vasaru
Aija LS