Kvalifikācijas celšanas pasākums
Mīļie kolēģi,
Aicinām pievienoties šī rudens pirmajā kopīgajā pasākumā - iepazīt LU Botānisko dārzu ar mūsu Ilutu!
Tikšanās notiks 27. oktobrī, plkst 11:00 pie LU Botāniskā dārza galvenajiem vārtiem (iekšā teritorijā).
Adrese - Kandavas ielā 2.
Ko darīsim
- dosimies ekskursijā pa Volšmitu muižas ēkām un augu ekspozīcijām,
- sasildoties iedzersim siltu tēju un apspriedīsim tūrisma iespējas LU Botāniskajā dārzā,
- pastāstīsim citiem, kā katram ir klājies aizvadītajā vasarā.
Apģērbs - atbilstošs laika apstākļiem. Ieteicams ģērbties silti jo, sakarā ar remonta darbiem Palmu mājā, konferenču telpa tiek apkurināta minimāli.
***
Noderīga informācija.
Latvijas universitātes (LU) Botāniskais dārzs ir Latvijā senākais un viens no nozīmīgākajiem botāniskajiem dārziem Latvijā. Dibināts 1922. gadā un atrodas vēsturiskajā Volšmitu muižas teritorijā, kur agrāk bijuši plaši muižas īpašumi ar skaistām ainavām un dārziem.
Šodien LU Botāniskais dārzs ir īpaša vieta, kas sniedz iespēju iepazīties ar bagātīgu augu kolekciju, kas aptver vairāk kā 5500 dažādu augu sugu un šķirņu.
Botāniskais dārzs ir ne tikai vieta, kur cilvēki var baudīt dabas skaistumu, bet arī tiek veiktas sēklu apmaiņas un augu saglabāšanas programmas, kā arī tiek organizēti dažādi izglītojoši pasākumi un aktivitātes visiem vecumiem.
Dārza teritorijā atrodas tematiskie sektori, kas pārstāv dažādas augu grupas - piemēram, Latvijas flora, tropu un subtropu augi, kā arī sukulenti un kaktusi. Īpaši iecienīta ir Palmu māja, kur var iepazīties ar eksotiskiem augiem no visas pasaules.
LU Botāniskais dārzs ir vieta, kur vēsture un daba saplūst vienotā harmonijā, piedāvajot apmeklētājiem ne tikai estētisku baudījumu, bet arī izpratni par sugu pasaules daudzveidību un tās nozīmi mūsu dzīvē.
Pieteikšanās līdz 25. oktobrim
Pasākums paredzēts LPGA biedriem - kā pirmā tikšanās mācību sezonu uzsākot.
Bezmaksas.
Pieteikšanās slēgta. Uz tiksanos!
Dažas pērles no Ilutas plašajām zināšanām.
LU Botāniskais dārzs ir 15 ha liels. Tas atrodas pilsētā, un ir unikums - zaļa oāze starp daudzdzīvokļu mājām un satiksmes maģistrālēm!
Te aug un jūtas labi 5500 augu "nosaukumi", pie kam daudzi augi ir vairākos eksemplāros.
Vēsturiskā daļa nedaudz atgādina kapu kopiņas (tas Ilutas teiciens), un tajā ir 4 bloki.
Viens no tiem - ārtstniecības augi: gan vietējie, gan ievestie. Iluta teica - jo indīgāks augs, jo ārstnieciskāks
Lai arī vēls rudens, dažus laimējās ieraudzīt, piem. efedru (Epfedra sinica) un rīcinu (Ricinus communis).
Laimējās ieraudzīt arī ziedošos augus.
Bioloģijas klasifikācijā ir vientuļie ziedi, piem rozes vai tulpes, un ir ziedi, kas veido dažādas "konstelācijas": piemēram, jāņogas - ķekarus, gaiļbiksītes - čemurus, āboliņš - galviņas, ceļtekas - vārpas, auzas - skaras, asteres - kurvīšus.
Mūsu uzdevums ir saukt lietas pareizajos vārdos!
Uzzinājām, ka rozēm nav ērkšķu, bet ir dzeloņi. Ērkšķi ir opuncijām. St.c. opuncijas augļi ir ēdami!
Gana interesanta ir tauriņziežu ziedēšanas fāze (pupas, zirņi, soja, zemesrieksti, lucerna, lupīnas). Tik skaisti nosaukumi: zieds sastāv no karoga, buras un laiviņas. No rīta zieds ir ciešs, pēcpusdienā atvērts. Kas noticis?! Sākumā uz zieda uzlaidusies bite, un ziedu saplēsusi. Bite ir steidzīga, viņa paņem nektāru un ātri prom. Tā kā zieds ir vaļā, nu var nākt tauriņi, ziedu mušas un citi mazie kukainīši, un paņemt to mazumiņu nektāra, kas vēl atlicis.
Izklausās kā krimiķis....
Franči pēta vijolītes, kurām nav apputeksnētāju. Zieds paliek arvien mazāks.
Kāpēc ozolzīles tā mīl putni un zvēri? Tāpēc, ka zīle ir īsts rieksts! Lazdai arī ir rieksti, taču valrieksts, tāpat kā plūme un ķirsis, ir kaulenis.
Topinamburs (Helianthus tuberosus) ir nenovārtēts dārzenis. var lietot gan ziedus, gan lapas, gan to daļu, kas ir zem zemes.
Par ziedošo augu evolūciju.
Vissenākās ir ūdensrozes, radušās pirms 150 milj. gadu. Tad nāk magnolijas, pēc tam - avokado. Principā - jo lielāks zieds, jo senāks augs. Arī mūsdienās ir magnolijas, kuru ziedi ir 40 cm lieli.
Cikadejas un ginki ir kailsēkļi. Ginkus varam uzskatīt par augiem - oldējējiem, jo ginka sēklas nogatavojas un nobriest pēc nokrišanas zemē.
No skujkokiem senākās ir priedes (150 milj.gadiu), tad nāk egles (80 milj. gadu).
...un tā es varētu turpināt vēl un vēl, jo Ilutas zināšanas, šķiet, ir neizsmeļamas. Gaidīsim nākamo tikšanos!
(to visu klausījās, pierakstīja un mēģināja izstāstīt citiem Aija LS)
