2016.gada nogalē LPGA valde deleģēja mani turpmāk būt par kontaktpersonu, uzturēt sakarus un pārstāvēt LPGA Eiropas Tūristu Gidu Asociāciju Federācijā (jeb FEG), kuras asociētie biedri mēs esam. To arī visa gada garumā esmu darījusi, korespondējot ar FEG sekretariātu, kā arī piedaloties FEG AGM (dalībvalstu ikgadējā pilnsapulcē), kas šogad no 23.-26. novembrim notika Dublinā. Par to šodien vēlos jūs informēt sīkāk.

 

Tā kā mums šogad atkal ir pievienojušies jauni biedri, droši vien būtu lietderīgi vispirms īsumā paskaidrot vai atgādināt par to, kas tad īsti ir FEG. Tātad: FEG ir Eiropas Tūristu Gidu Asociāciju Federācija. Tā tika nodibināta 1986.g. Parīzē ar 3 galvenajiem mērķiem:

 

1. pārstāvēt TG profesiju Eiropas līmenī,

2. popularizēt un celt TG profesijas standartus un pakalpojumu kvalitāti,

3. stiprināt profesionālu tūristu gidu saiknes Eiropā.

 

Šobrīd Federācijā ir pārstāvētas 24 valstis (15 īstenie un 9 asociētie biedri). LPGA Federācijai pievienojās jau 2002.g.

 

* The current full members are: Austria, Cyprus, Czech Republic, Denmark, France, Germany, Greece, Ireland, Italy, Netherlands, Portugal, Russia, Spain, Sweden and the United Kingdom.

 

The associate members are: Albania, Estonia, Hungary, Iceland, Latvia, Luxemburg, Poland, Slovenia and Ukraine.

 

31 gadu vēlāk (kopš FEG dibināšanas) Federācija patiešām ir kļuvusi par profesionālo TG balsi un advokātu ne vien Eiropā, bet sadarbībā ar Pasaules Tūristu gidu asociāciju federāciju arī visā pasaulē. Šogad Dublinā tika parakstīts abu federāciju oficiāls sadarbības memorands. Taču sadarbība ir bijusi arī līdz šim – un atskatoties vēsturē, ir patiešām liels lepnums par paveikto. Kā piemēru te varu minēt kvalitātes hartu, kuru izstrādāja FEG un 2004.g. Sicīlijā ratificēja dalībvalstis. Kvalitātes harta ir dokuments, no kura izriet profesionālu tūristu gidu darba ētikas un kvalitātes principi. Hartu adoptēja arī WFTGA, kas nozīmē, ka šo dokumentu nu ir atzinuši un tā principus apņēmušies ievērot tūkstošiem gidu visā pasaulē – t.sk. arī mēs. (Kvalitātes hartu var izlasīt FEG hp, bet latvisko tulkojumu pievienosim LPGA hp).

 

Tāpat par vēsturisku sasniegumu var uzskatīt definīciju pieņemšanu 2003.g. (EN13809-2003), kas skaidri nosaka Tūristu gidu un Tūristu grupu vadītāju kompetences (vairākās FEG dalībvalstīs, jo īpaši Austrumeiropā, aģentūras joprojām atsakās saprast atšķirību starp šīm divām profesijām, taču, piem., Dānijā, ja gidam ir jāpilda arī grupu vadītāja pienākumi, tiek maksāti papildus 49 eiro/h).

 

Nozīmīgs bija FEG ieguldījums Eiropas TG apmācību un kvalifikācijas standarta izstrādē, ko CEN publicēja 2008.g. EN15565:2008 Standarts nosaka prasības, kas attiecas uz minimālo apmācību stundu skaitu, teorētisko zināšanu un praktisko prasmju attiecību, kā arī valodu zināšanu līmeni. Šis standarts palīdz izlīdzināt valstu apmācību līmeņus un arī palīdz patērētājiem labāk saprast, ko gaidīt un prasīt no profesionāla tūristu gida Eiropā. Arī FEG pati piedāvā atsevišķas apmācību programmas un kursus, kuros dalībvalstu asociāciju biedri var piedalīties gan FEG ikgadējās sanāksmes laikā (es pati un arī dažas kolēģes esam piedalījušās vairākos šādos semināros), vai arī pēc pieprasījuma šādas apmācības speciāli sertificēti FEG treneri/ lektori var novadīt dalībvalstī tās izvēlētajā laikā (piem. šogad Ukrainā FEG sponsorēja 2 dienu semināru par „Tumšo tūrismu” – Dark tourism. Tēma koncentrējās ap un par maidanu Kijevā: kā to skaidrot, interpretēt dažādām tūristu grupām; kurus objektus, apskates vietas iekļaut utt.) (Sharing best practice – kurss treneru apmācībai: var piedalīties tikai un vienīgi īsteno dalībvalstu biedri. Pirmais šogad notika Polijā, Varšavā).

 

Ļoti svarīga ir FEG valdes darbība Eiropas Savienības institūcijās un darba grupās. Aktuāla tendence ES ir, ka ES institūcijas labprātāk sadarbojas ar Eiropas organizācijām, nevis atsevišķām nacionālām biedrībām. Šī gada laikā FEG valde ir mūs pārstāvējusi vairāk kā 30 forumos, darba grupu sanāksmēs, darba brokastīs, privātās tikšanās reizēs utml. Ir prieks dzirdēt, ka viņi patiešām zina, pie kā iet un kur runāt par TG svarīgām tēmām. Viena no šobrīd aktuālajām darba grupām, kurā FEG aktīvi darbojas rīcības komitejā ir saistīta ar Eiropas Tūrisma manifestu izaugsmei un nodarbinātībai. Manifests uzsver tūrisma nozīmi (galu galā Eiropa ir vadošais tūrisma galamērķis pasaulē, tūrisma nozare veido 10,2% no ES kopējā IKP un tajā nodarbināti ap 26,5 milj. cilvēku). Manifests definē ar tūrisma nozari saistītās ES politikas prioritātes nākamajiem gadiem un septembrī to arī atzina Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani.

 

Pozitīvu iespaidu uz tirgus nozares izaugsmi ir atstājusi tirgus liberalizācija. Taču ir atsevišķi punkti, kur liberalizācija nemaz tik laba nav – piem. attiecībā uz TG netiek ņemta vērā šīs profesijas specifika, proti, ka TG ir nepieciešama savai darbības vietai atbilstoša kvalifikācija (area-specific). Eiropā ir tendence visu padarīt pieejamu, nojaukt robežas, likvidēt barjeras, taču nerīkojoties tālredzīgi, cietīs kvalitāte un drošība. Interesanti, ka Austrijā, kurai klasiski ļoti patīk visu regulēt (joprojām 80 profesijas ir regulētas) 2016.g. divām profesijām regulējumi ir atcelti (arī gidi vairs netiek regulēti), savukārt zirgu pakavu kalēju profesija tagad Austrijā tiek regulēta.

 

Taču liels izaicinājums ir veidot veiksmīgu politiku apstākļos, kad atbildīgās personas tik bieži mainās un jaunās amatpersonas bieži vien neizprot lietas būtību. Tā piemēram, EP deputāti ar lielu entuziasmu atbalsta tā dēvēto vienoto pakalpojumu tirgus (collaborative vai shared economy) iniciatīvas (airb&b, uber u.c.) – ar domu, ka šīs iniciatīvas rada jaunas darbavietas, dara pakalpojumus pieejamākus utt. Taču pēdējā laikā arī deputāti sāk aizdomāties par šīs pieejas ēnas pusēm (jo netiek garantēta drošība, nav skaidrs, vai maksā nodokļus u.c.) Šie jautājumi tiešā veidā skar arī TG. Daudzās valstīs par nozīmīgu problēmu ir kļuvušas tā dēvētās „bezmaksas ekskursijas” (free tours), kuras EP deputāti redz kā jaukus vienotā pakalpojumu tirgus piemērus (tiek nodarbināti jauni cilvēki, pakalpojums pieejams vairāk patērētājiem utt). Patiesībā free tours ir paterētāju maldināšana un krāpšana, jo tūristiem pēc ekskursijas tiek uzstājīgi prasīta dzeramnauda (pārsvarā šīs tūres izsludina kāds organizētājs, kurš nodarbina jaunus, nepieredzējušus, nekvalificētus gidus/ studentus; pēc ekskursijas daļa naudas ir jāatdod organizētājam; ir bijis precedents, kad vienam studentam ir „iztīrīts” konts – ļoti jāuzmanās ar līgumu slēgšanu – tas attiecas arī uz Viator, Tours by locals u.c.). Ir bijušas daudzas sūdzības no tūristiem par šādu darbošanās veidu. Bet iespējams, ka daudz svarīgāka par finansiālo aspektu ir šo gidu attieksme pret TG profesiju un vietu, kurā viņi darbojas. Ļoti bieži free tours grupas ir milzīgas ar visām no tā izrietošajām sekām (un free tour gids nekad neteiks: nenāciet, manā grupā vairs nav vietas). Viens piemērs no Amsterdamas: Nīderlandē līdz šim pēc būtības neviens nevērsās pret free tours, jo uzskatīja, ka šie gidi neapdraud profesionālo gidu tirgu – viņi vada cilvēkus, kuri citādāk visdrīzāk ekskursijā vispār nebūtu devušies. Taču pēdējā laikā ir sākušas parādīties dažādas problēmas. Piemēram, nozares profesionāļi ir vienojušies, ka Sarkano lukturu rajonā tagad drīkstēs vest grupas, kas nav lielākas par 20 cilv., bet free tours gidi to atsakās respektēt. Viņu tēls pilsētas vietējo iedzīvotāju vidū ir ļoti negatīvs, un dažreiz vietējie iedzīvotāji pat fiziski vēršas pret viņiem, lejot uz galvas ūdeni vai pat piekaujot – diemžēl reizēm ir grūti uzreiz saprast, kurš ir profesionāls gids un kurš vada free tour, tāpēc dažkārt nākas ciest arī profesionāļiem. Arī kolēģe no Igaunijas ziņoja, ka Tallinā problēmas sagādā Tours by locals, kur pārsvarā darbojas nekvalificēti gidi, toties viņi ir ļoti redzami un pieejami – piedāvā ekskursijas 2x dienā tieši no Tallinas TIC. Savukārt TIC darbinieki, ja kāds ienāk centrā un prasa gidu, pat nepūlas sazināties ar kādu profesionāli, bet uzreiz sūta pie Tours by locals. Un vienīgais, ko mēs varam darīt, ir celt pašiem savu kvalifikāciju un rādīt atkal un atkal, ka esam labāki (kā to ļoti veiksmīgi dara UK, Portugāle un Austrija, kur ir ļoti pamatīga TG apmācības sistēma, kā arī Dānija, kur piemēram ir panākts, ka free tours piedāvātāji vairs nedrīkst sevi saukt par free tours, ja beigās prasa dzeramnaudu).

 

 

 

Bet droši vien vērtīgākais FEG darbības virziens – ir kontaktu un saikņu veidošana un uzturēšana starp profesionālajām TG asociācijām Eiropā. FEG patiešām ir fantastiska platforma asociāciju sadarbībai. Katru gadu, tiekoties delegāti ziņo par „karstajām” tēmām savās valstīs. Un mēs redzam, ka problēmas daudzviet ir līdzīgas, tātad risināt varam tās kopīgi. Rezumējot šī gada valstu pieredzi, var secināt, ka principā tūrisma nozarei šis ir bijis labs gads visā Eiropā (arī Latvijā 1.-3.cet. pieaugums par 13,3% salīdzinot ar 2016.g.), vienīgi Spānijā ir bijis ievērojams kritums Barselonā -20% (interesanti, kāpēc? ). Taču pārsvarā tūristi pulcējas pāris populārākajos galamērķos un ir grūti viņus piesaistīt attālākiem reģioniem. Savukārt Lielbritānijā mārciņas devalvācija ir veicinājusi apmeklētāju pieplūdumu visā valstī. Daudzas valstis (Austrija, Nīderlande, Itālija u.c.) vērš uzmanību uz masu tūrisma negatīvajiem aspektiem – diemžēl ceļotāji itin bieži nerespektē apceļojamās vietas vidi un mantojumu, viņus neinteresē šīs vietas nākotne (resp. atbrauc, piebradā un aizbrauc). Piemēram, Venēcijā apmeklētāju skaits 10 reizes pārsniedz vietējo iedzīvotāju skaitu (300 tūkst. iedz. vs. 3 milj. tūristu). Ir jādomā, kā šo plūsmu regulēt. Vēl man uzmanības vērti šķita fakti, ka Krievijā par gidu (gids-tulks) drīkst strādāt tikai Krievijas pilsoņi, Francija šobrīd izstrādā jaunu programmu, ar kuras palīdzību mobilos telefonus varēs izmantot kā vox-box, Zviedrijā tuvākajā laikā, iespējams, tiks samazināti nodokļi vides gidiem (no 25% uz 6%), bet Īrijas asociācija ir ieviesusi ļoti efektīvu maksāšanas sistēmu „Stripe”.

 

Sanāksmes laikā dalībvalstis tika arī aicinātas atbalstīt vairākas aktivitātes:

 

1. TG ir svarīgi sevi reklamēt kā profesionāļus – tāpēc nac. asociācijas var izveidot 1 minūti garus video, kur TG stāsta par savu profesiju un aicina apmeklēt savu valsti (lielisks piemērs Londonas gidiem). Šos video ieliks FEG mājas lapā.

2. Sadarbībā ar ENAT (European Network for Accessible Tourism) tiekam aicināti izvēlēties vienu vislabāk pieejamo tūrisma objektu savā pilsētā/ valstī. Pieejamības kritērijus dod ENAT (sākot jau ar mājas lapas pieejamību). Tad gidi atkal izveido īsu video prezentāciju par šo objektu, ko ieliks ENAT lapā – reklāma objektam un gidiem labs PR, kā arī labāka sadarbība ar objektiem.

3. Dalībvalstis tiek aicinātas monitorēt Viator, Private tours u.c. portālus, vai tur savus pakalpojumus nepiedāvā nekvalificēti gidi. Ja piedāvā, tad var ziņot FEG un viņi tālāk sadarbojas ar portāliem. Lūdzu, padomājiet par šiem priekšlikumiem un nāciet ar idejām!

 

Tāpat es ar prieku jūs informēju, ka ir saņemti divi uzaicinājumi:

 

1. Krievija aicina nākamā gada februārī piedalīties viņu Starptautiskajai tūristu gidu dienai veltītajā konferencē (Krievijas asociācija apvieno apm. 2000 gidu-tulku, tātad sagaidāms milzīgs pasākums)

2. 2018.g. novembrī FEG pasākums notiks Grieķijā, Krētas salā ar pēc-tūri Atēnās. Grieķu kolēģi sola vispusīgu programmu un cenu 5 naktīm līdz 700 eiro (5*viesnīcā). No savas pieredzes varu vien teikt, ka šie pasākumi ir patiešām vērtīgi un ļauj ne vien padziļināti iepazīties ar uzņemošās valsts kultūru, vēsturi un aktualitātēm, bet arī veidot jaunus kontaktus, diskutēt un mācīties no kolēģu pieredzes. (Turklāt Čehijas kolēģis izteica piedāvājumu, organizēt pieredzes apmaiņas braucienu, kā arī Igaunijas un Zviedrijas kolēģi ļoti labprāt sadarbotos ar mums vēl ciešāk).

 

Un pēdējais punkts, par kuru es vēlējos ar jums runāt, ir mūsu statuss FEG. Pagājušajā gadā, runājot par LPGA darbības pārskatu, es minēju, ka lielā mērā pateicoties veiksmīgi noorganizētajai FEG AGM Rīgā 2004.g. mēs ilgu laiku esam baudījuši īpašas privilēģijas. Runa ir par mūsu, kā asociēto biedru statusu. Tā kā pēdējos trīs gadus pati sapulcēs nebiju piedalījusies un arī no Judītes M., kura mūs līdz šim pārstāvēja FEG, nekāda informācija nebija sniegta, no FEG mājas lapas biju nepareizi sapratusi, ka tagad asociētas dalībvalsts statusu var saglabāt bezgalīgi ilgi. Tomēr tā gluži nav. Joprojām saskaņā ar statūtiem valsts var būt asociēta tikai divus gadus – pēc tam katru gadu pārējās dalībvalstis lemj, vai šo statusu pagarināt, vai nē. Ilgu laiku Latvija bija vienīgā asociētā dalībvalsts. Šobrīd tādas ir 9. Un, apspriežot šo jautājumu valdē, mēs nonācām pie secinājuma, ka ir pienācis laiks kļūt par īstenajiem biedriem. Šis tiešām ir labs laiks. Pirmkārt, mēs esam bijuši asociētie biedri nevis 2 bet 15 gadus – kaut kad jau vienkārši sakot ir jāprotas. Otrkārt, šobrīd FEG ExCo (valdē) ir ļoti atsaucīgi kolēģi, kuri atbalstītu ierosinājumu, noteikt diferencētu dalības maksu īstenajiem biedriem. Līdz šim ir bijuši mēģinājumi to darīt, bet neviens nav savlaicīgi izteicis īsti labu risinājumu (un faktiski neviens no īstenajiem biedriem nav bijis īpaši ieinteresēts kaut ko mainīt). Kāpēc gan mēs nevarētu būt tie celmlauži, lai citām mazajām asociācijām (piem., Igaunijai, Slovēnijai, Ungārijai, Albānijai, Ukrainai u.c.), kuras tikko ir pievienojušās FEG, būtu lielākas iespējas drīzāk kļūt par īstenajiem biedriem? Es domāju, ka jūs saprotiet šī lēmuma nozīmīgumu. Vienīgais šķērslis, kas mums liedza to izdarīt agrāk, ir biedru maksa. Ja asociētās asociācijas maksā 500 eiro gadā, tad īstenajiem biedriem maksa ir 1400. Saprotams, ka lielajām asociācijām, kā piem. Dānijā vai Nīderlandē, kur biedri maksā attiecīgi 309 un 250 eiro biedru naudu gadā, tā nav problēma. Vai arī Čehijā, kur biedru nauda ir tikai 23 eiro gadā, toties ir 440 biedri, arī nav grūti to samaksāt. Mēs esam 84. Un pie pašreizējās biedru naudas apjoma mainīt savu statusu FEG mums nekādi neizdosies. Bet paaugstinot to vien par 10 eiro, iespējas jau kļūst pavisam reālas. Un tāpēc es, kā LPGA delegāte FEG, sirsnīgi jūs aicinu izvērtēt savas iespējas un brīdī, kad lemsim par biedru naudu, ņemt vērā arī visu iepriekš minēto! To, ko FEG dara mūsu labā un ko mēs varētu darīt, lai viņiem palīdzētu šos uzdevumus veikt.

 

Paldies par uzmanību!